Neprātīgākās ieroču idejas: Nacistu Zemes kreiseris P 1000
16 Dec
Ar šo rakstu mēs turpinām paplašināt aptveramo tēmu loku, lai aptvertu maksimāli plašas intereses, jo pasaules vēsturē netrūkst dažādu realizētu un, par laimi bieži vien arī nerealizētu, dīvainu un pat ārprātīgu ieroču un kaujas tehnikas ideju. Zinātāji droši vien pārmetīs īsumu un virspusīgumu, bet mūsu mērķis ir iepazīstināt ar pašu faktu, nevis ieslīgt sīkās detaļās. Ja tēma ieinteresēs, tad jau tālāk sameklēsiet paši.
Un sāksim mēs ar 2. Pasaules karu un Nacistisko Vāciju, kuras vadonis Ā. Hitlers mīlēja aizrauties ar dažādām dīvainām idejām. No politiskajām idejām mēs šoreiz distancēsimies un pievērsīsimies vienam no dīvainākajiem vācu konstruktoru darbiem – supersmagajam tankam (lai gan tanks tas ir nosacīti) Landkreuzer P 1000 Ratte, jeb Žurkai, kas nekad netika uzbūvēts.
Šo projektu 1942. gadā ierosināja Krupa rūpnīcas inženieri, pēc padomju smago tanku izpētīšanas. Tas bija paredzēts kā milzīgs tanks ar karakuģa torni un parastajiem sauszemes ieročiem praktiski nesašaujamām 23 centimetrus biezām bruņām. Arī bruņojums šai ellesmašīnai būtu iespaidīgs. Galvenajā tornī divi 280 mm lielgabali, kādus uzstāda tikai uz lielajiem karakuģiem, un vēl 11 dažādi lielgabali gan parastie, gan zenītlielgabali, vārdu sakot ļoti daudz ieroču vienā vietā. Tāpat „tankā” bija paredzēta garāža 2 motocikliem, ko lietot izlūkošanai. To visu bija paredzēts ietilpināt 35 metrus garā un 11 metrus augstā korpusā (aptuveni 4. – 5. stāvu mājas augstums) , kas svērtu iespaidīgas 1000 tonnas. Nav precīzi zināms kā minētā mašīna izskatītos, bet spekulācijas ir aptuveni šādas:
- Faktiski šis aparāts būtu vairāk kuģis, nekā tanks, jo to nāktos būvēt ar metodēm ko lieto kuģu būvētavās. Arī dzinēji šim monstram bija no kuģiem – 2 MAN firmas dzinēji, ko lietoja zemūdenēm. Lai šo svaru pārvietotu bija paredzētas 6 rindas ar kāpurķēdēm, kopā 7 metru platumā. Saprotams, ka nebija neviena tilta vai ceļa, kas pēc „Žurkas” braukšanas vēl būtu lietojams.
- Cik āri sācies, tik ātri projekts arī beidzās, jo 1943. gadā rūpniecības ministrs A. Špērs to atcēla kā nesaprātīgu resursu tērēšanu, proti, ar to materiālu, ko patērētu viens šāds projekts, varēja uzbūvēt 50 parastus un daudz praktiskākus tankus. Vienīgais, kas projekta labā bija izdarīts- bija uzbūvēts tornis un izvēlēti dzinēji.
-
Un beigās pats interesantākais- kāds būtu šis tehnikas brīnums darbībā? Visdrīzāk visai neveikls un nesekmīgs, jo paietu ilgs laiks, kamēr apkalpe atrastu vietas, kur pārvarēt lielas upes un citus šķēršļus, savukārt kaujas laukā uz to noteikti koncentrētos visa aviācija un pārējie ieroči, līdz ar to tā mūžs nebūtu ilgs, lai arī to noteikti pavadītu parastā tehnika. Vienīgie plusi būtu tā ieroču nodrošinātais patvērums savējiem spēkiem un psiholoģiskais efekts, ko šādas mašīnas parādīšanās izsauktu pretinieka karavīros, taču šie plusi noteikti neatsver izmaksas. Lai nu kā, žēl, ka tas netika uzbūvēts- mūsdienās būtu interesants muzeja eksponāts.
Mēs iesakām:
