Arhīvs | Auto RSS šai sadaļai

Pirmās oficiālās auto sacensības Pasaules vēsturē

26 Mar

Tā kā garā ziema tuvojas beigām, sākas jaunā motoru sporta sezona un tā saucamajiem „vasaras braucējiem” arī autotransporta sezona, vēlamies nedaudz apskatīt motoru sporta pirmsākumus.

Pirmās oficiālās autosacīkstes pasaules vēsturē notika 1894. gada 22. jūlijā pēc franču preses izdevuma Le Petit Journal iniciatīvas posmā Parīze – Ruāna. Tiesa pēc mūsdienu izpratnes tās nebija īsti sacensības, drīzāk to var nosaukt par automašīnu uzticamības pārbaudes braucienu, kura mērķis bija ne tik daudz sacensties, cik pārbaudīt dažādu veidu automobiļu spēju veikt 127 km. garo distanci. Arī nosaukums šim pasākumam, ar balvu fondu 5000 franku apmērā, bija „bezzirga kariešu sacensības.”Skatoties no mūsdienu skatpunkta, šāds pasākums varētu likties visai margināls, taču, ņemot vērā tālaika tehnoloģisko līmeni un sabiedrības vairuma viedokli par transportlīdzekli kas pārvietojas bez zirga kā kaut ko pārdabisku, šis ir visai atzīmējams fakts. Piemēram, Lielbritānijā tikai pēc 2 gadiem 1896. gadā tika atcelts „lokomotīvju likums,” kas lika mehāniskajiem transportlīdzekļiem (kas tobrīd lielākoties pārvietojās ar tvaika dzinēja palīdzību) pārvietoties ar ātrumu 3km/h pilsētā un 6km/h ārpus tās. Vēl vairāk – no 1865. līdz 1878 šādam transportlīdzeklim pa priekšu bija jāiet cilvēkam ar sarkanu karogu dienā un lukturi naktī, lai transports neizbiedētu zirgus un iedzīvotājus.

Bet nu atpakaļ pie sacensībām. No 102 dalībniekiem , kas bija pietiekušies, tiesneši atļāva startēt tikai 21, savukārt no tiem tikai 15 sasniedza finiša līniju.Startēt vēlējās visdažādākās piedziņas transporti, sākot no jau redzētajiem tvaika un jaunajiem iekšdedzes dzinējiem, beidzot ar ratiem ko darbināja viss iespējamais, sākot no elektrības un beidzot ar saspiestu gaisu, taču braukt atļāva tikai automobiļiem ar iekšdedzes un tvaika dzinējiem.

127 km garās distances finiša līniju pirmais šķērsoja De Dion Bouton ar 20 zirgspēku tvaika dzinēju. Nākošās finišēja Peugeot (attēlā) un Panhard – Levassor ar Daimlera konstruētājiem iekšdedzes dzinējiem kas rezultātā dalīja pirmo vietu, jo smagā tvaika mašīna tika atzīta par neatbilstošu tehniskajiem noteikumiem, bet tā kā bija startējusi atzīstami, tai tika piešķirta godpilnā otrā vieta. 3 un 4 vietu ieņēma Peugeot ražojumi, bet 5. finišēja Roger – Benz. Runājot par uzvarējušo mašīnu tehniskajiem datiem, priekš pirmajiem „motorratiem” tie nebija slikti, taču mūsdienās vairāk atbilstu vecam 3. pasaules valstī ražotam motorolleram. Peugeot bija pēc Daimlera licences būvēts 974 cm3 V2 motors, kas attīstīja 3,5 zirgspēku jaudu un varēja sasniegt maksimālo ātrumu 20 km/h.

Tādējādi, šīs sacensības izrādījās īsts uzvaras gājiens Gotlība Daimlera radītajam iekšdedzes dzinējam, jo abas uzvarējušās mašīnas un kopā 9 no 15 finišējušajām  bija aprīkotas ar dzinējiem, kas radīti pēc viņa izsniegtās licences. Protams, pēc šādiem rezultātiem pieprasījums pēc Daimlera dzinējiem auga. Arī citi ražotāji ātri aptvēra popularitātes celšanas iespējas un līdz ar cilvēku nemitīgo vēlmi sacensties, jaundzimusī „autosporta industrija” sāka virzīt uz priekšu šī transporta veida progresu. Līdz ar to, lai arī šīs nebija īstas sacensības, bet drīzāk pirmais organizētais brauciens ar balvu fondu, tas ir šai jomai vēsturiski visai nozīmīgs fakts. Starp citu, pirmās īstās oficiālās autosacīkstes mūsdienu izpratnē, notika jau nākošajā, 1895. gadā, posmā Parīze – Bordo – Parīze.

http://www.worldcarfans.com/104090110307/first-competition-of-the-vehicles-without-horses
http://www.worldcarfans.com/104090110307/first-competition-of-the-vehicles-without-horses
http://en.allexperts.com/e/l/lo/locomotive_act.htm
http://500sec.com/daimler-motoren-gesellschaft-and-motor-racing/
http://www.worldcarfans.com/104090110307/first-competition-of-the-vehicles-without-horses
http://500sec.com/daimler-motoren-gesellschaft-and-motor-racing/
http://www.history.com/this-day-in-history/first-auto-race-held-from-paris-bordeaux-paris

Ārzemju ietekme uz Padomju autobūvi

14 Dec

Liela daļa no lasītājiem droši vien paši vairākus no zemāk minētajiem auto modeļiem ir redzējuši vienīgi vecās padomju filmās, vai arī kā kaimiņa sētmalas nātrēs ieaugušus, rūsošus vrakus. Taču bija arī laiks, pie tam ne pārāk sens, kad šie paši auto bija kādas valsts autobūves lepnums, kas lielai daļai tautas bija nesasniedzams, jo ja arī „biedrs” varēja to atļauties, tad bieži vien bija gadiem jāstāv rindā. Tolaik gan tas netika pārāk plaši afišēts, taču veiksmīgākie un populārākie no šiem modeļiem parasti bija dažādos veidos „aizgūti” no pūstošā kapitālisma valstu ražotājiem. Šajā rakstā aplūkosim populārākos no tiem, jo bija jau vēl ari „Čaikas” un ZIS, bet ar tām brauca tikai ļoti augsti partijas funkcionāri, nevis parastie biedri.

  • Viens no pirmajiem „ārzemniekiem” pēckara PSRS autobūvē, tika atvests no 2. Pasaules karā sakautās Vācijas, kā reparācija, jeb samaksa par karā nodarītajiem zaudējumiem. Opel rūpnīcas inventārs, uz kura laikā no 1937. līdz 1940. gadam tika ražots Opel Kadett pirmais modelis, tika uzstādīts MZMA (Moskovskij Zavod Malolitraznih Avtomobilei) rūpnīcā Piemaskavā un jau pēc 2 gadiem no konvejiera noripoja Moskvič 400, jeb tautā sauktais Kārlītis, kuru turpināja ražot līdz pat 1956. gadam, kad tā dizains un tehnoloģijas jau bija maigi sakot novecojušas.

Opel Kadett

Moskvich 400

  • Nākošais no aizguvumiem padomju autobūvē bija pirmais zaporožecs- ZAZ 965, kura būvei 1960. gadā speciāli uzcēla rūpnīcu Ukrainā, kas ražoja arī pārējos šīs marka automobiļus. Katrā gadījumā mazais, apaļais divdurvju zaparožecs bija aizdomīgi līdzīgs Fiat 600 un bija paredzēts kā tautas masu automobilis. Motocikla cienīgajam 887cm2 dzinējam bija veseli 26 zirgspēki, kādēļ tautā klejoja joks, ka šī auto motors tiek izmantots par starteri tanku dzinējiem.

ZAZ 965

Fiat 600

  • Arī nākošais Zaporožecs, piekritīsiet, vizuāli bija diezgan līdzīgs VFR ražotajam NSU Printz, taču tehniski abas mašīnas krietni atšķīrās, tāpēc šajā gadījumā padomju inženieri būs iedvesmojušies lielākoties vizuāli.

ZAZ968

NSU Prinz

  • Arī parastajam mirstīgajam padomju cilvēkam pieejamais elitārākais transportlīdzeklis Volga nav bijis gluži 100% padomju inženiertehnikas meistardarbs, jo arī ir visai līdzīgs citu valstu, šajā gadījumā lielāko ienaidnieku – amerikāņu ražojumiem. Pirmā no Volgām, jeb GAZ 21 ir aizdomīgi līdzīga 1952. gada Ford Crestline ar atšķirību, ka Volga tika ražota 4 gadus vēlāk un līdz pat 1970. gadam, nevis tikai 2 gadus, kā tās amerikāņu dvīņumāsa.

Ford Crestline

GAZ 21

  • Noteikti slavenākais padomju autobūves aizguvums bija no itāļiem nopirktā licence Fiat 124 ražošanai, kas Toljati rūpnīcā tika ražots ar nosaukumu VAZ 2101, un tautā saukts par „kapeiku.” Šie auto bija gandrīz identiski, taču bija vairākas izmaiņas, lai to labāk piemērotu padomju videi, piemēram, kurbulis auto iedarbināšanai ar roku. Līgums paredzēja, ka PSRS nedrīkst šo auto tirgot tur kur tirgo Fiat 124, bet pēc 1974. gada, kad Fiat pārtrauca ražot šo modeli, vārti Ladas eksportam bija vaļā un šis auto ieguva plašu popularitāti pasaulē, sevišķi sociālisma bloka valstīs. Padomju Savienībā konkrētais modelis tika ražots no 1970. līdz 1984. gadam, kad to nomainīja nedaudz atsvaidzinātais, bet principā tas pats modelis VAZ 2105, ko ražo no 1980. gada līdz pat mūsdienām. Lai gan mūsu platuma grādos žiguli neviens vairs nopietni neņem, no personīgās pieredzes varu teikt, ka vismaz NVS valstīs, piemēram, Armēnijā šis auto tiek atzīs par labu esam un bez aizspriedumiem nopietni tjūnēts. Faktiski pēc ražošanas ilguma šim auto nav līdzīgu pasaulē.

VAZ 2101

FIAT 124

Mēs iesakām: