Pirmās oficiālās auto sacensības Pasaules vēsturē
26 Mar
Tā kā garā ziema tuvojas beigām, sākas jaunā motoru sporta sezona un tā saucamajiem „vasaras braucējiem” arī autotransporta sezona, vēlamies nedaudz apskatīt motoru sporta pirmsākumus.
Pirmās oficiālās autosacīkstes pasaules vēsturē notika 1894. gada 22. jūlijā pēc franču preses izdevuma Le Petit Journal iniciatīvas posmā Parīze – Ruāna. Tiesa pēc mūsdienu izpratnes tās nebija īsti sacensības, drīzāk to var nosaukt par automašīnu uzticamības pārbaudes braucienu, kura mērķis bija ne tik daudz sacensties, cik pārbaudīt dažādu veidu automobiļu spēju veikt 127 km. garo distanci. Arī nosaukums šim pasākumam, ar balvu fondu 5000 franku apmērā, bija „bezzirga kariešu sacensības.”Skatoties no mūsdienu skatpunkta, šāds pasākums varētu likties visai margināls, taču, ņemot vērā tālaika tehnoloģisko līmeni un sabiedrības vairuma viedokli par transportlīdzekli kas pārvietojas bez zirga kā kaut ko pārdabisku, šis ir visai atzīmējams fakts. Piemēram, Lielbritānijā tikai pēc 2 gadiem 1896. gadā tika atcelts „lokomotīvju likums,” kas lika mehāniskajiem transportlīdzekļiem (kas tobrīd lielākoties pārvietojās ar tvaika dzinēja palīdzību) pārvietoties ar ātrumu 3km/h pilsētā un 6km/h ārpus tās. Vēl vairāk – no 1865. līdz 1878 šādam transportlīdzeklim pa priekšu bija jāiet cilvēkam ar sarkanu karogu dienā un lukturi naktī, lai transports neizbiedētu zirgus un iedzīvotājus.
Bet nu atpakaļ pie sacensībām. No 102 dalībniekiem , kas bija pietiekušies, tiesneši atļāva startēt tikai 21, savukārt no tiem tikai 15 sasniedza finiša līniju.Startēt vēlējās visdažādākās piedziņas transporti, sākot no jau redzētajiem tvaika un jaunajiem iekšdedzes dzinējiem, beidzot ar ratiem ko darbināja viss iespējamais, sākot no elektrības un beidzot ar saspiestu gaisu, taču braukt atļāva tikai automobiļiem ar iekšdedzes un tvaika dzinējiem.
127 km garās distances finiša līniju pirmais šķērsoja De Dion Bouton ar 20 zirgspēku tvaika dzinēju. Nākošās finišēja Peugeot (attēlā) un Panhard – Levassor ar Daimlera konstruētājiem iekšdedzes dzinējiem kas rezultātā dalīja pirmo vietu, jo smagā tvaika mašīna tika atzīta par neatbilstošu tehniskajiem noteikumiem, bet tā kā bija startējusi atzīstami, tai tika piešķirta godpilnā otrā vieta. 3 un 4 vietu ieņēma Peugeot ražojumi, bet 5. finišēja Roger – Benz. Runājot par uzvarējušo mašīnu tehniskajiem datiem, priekš pirmajiem „motorratiem” tie nebija slikti, taču mūsdienās vairāk atbilstu vecam 3. pasaules valstī ražotam motorolleram. Peugeot bija pēc Daimlera licences būvēts 974 cm3 V2 motors, kas attīstīja 3,5 zirgspēku jaudu un varēja sasniegt maksimālo ātrumu 20 km/h.
Tādējādi, šīs sacensības izrādījās īsts uzvaras gājiens Gotlība Daimlera radītajam iekšdedzes dzinējam, jo abas uzvarējušās mašīnas un kopā 9 no 15 finišējušajām bija aprīkotas ar dzinējiem, kas radīti pēc viņa izsniegtās licences. Protams, pēc šādiem rezultātiem pieprasījums pēc Daimlera dzinējiem auga. Arī citi ražotāji ātri aptvēra popularitātes celšanas iespējas un līdz ar cilvēku nemitīgo vēlmi sacensties, jaundzimusī „autosporta industrija” sāka virzīt uz priekšu šī transporta veida progresu. Līdz ar to, lai arī šīs nebija īstas sacensības, bet drīzāk pirmais organizētais brauciens ar balvu fondu, tas ir šai jomai vēsturiski visai nozīmīgs fakts. Starp citu, pirmās īstās oficiālās autosacīkstes mūsdienu izpratnē, notika jau nākošajā, 1895. gadā, posmā Parīze – Bordo – Parīze.
http://www.worldcarfans.com/104090110307/first-competition-of-the-vehicles-without-horses http://www.worldcarfans.com/104090110307/first-competition-of-the-vehicles-without-horses http://en.allexperts.com/e/l/lo/locomotive_act.htm http://500sec.com/daimler-motoren-gesellschaft-and-motor-racing/ http://www.worldcarfans.com/104090110307/first-competition-of-the-vehicles-without-horses http://500sec.com/daimler-motoren-gesellschaft-and-motor-racing/ http://www.history.com/this-day-in-history/first-auto-race-held-from-paris-bordeaux-paris
Pēdējie komentāri